Vientulība, skumjas, sāpes, depresija, vainas sajūta vienkārši uzrodas vai pastiprinās tumsas laikā, un, jo vairāk mēs cenšamies savām emocijām pretoties, jo sliktāk no tā mums kļūst. Šķiet, ka Ziemassvētku idilliskā eiforija, par kuru es rakstīju pirmajā raksta daļā, ir savā ziņā cenšanās aizmukt no iespējamā izaicinājuma nostāties pretī savām sāpēm, dvēseles ievainojumiem, vientulībai.
Dāņu rakstnieks Pēters Hēgs grāmatā “Smillas jaunkundzes sniega izjūta” raksta:
“Dažādi var mēģināt piesegt depresiju. Var klausīties Baha ērģeļmūziku Pestītāja baznīcā. Var ar žileti izveidot pulverveidīgu laba garastāvokļa taciņu uz kabatas spogulīša un iesūkt to ar kokteiļa salmiņu. Var saukt palīgā. Piemēram, pa telefonu, tādējādi nodrošinot sev konkrēto klausītāju.” (*Skat. manu piezīmi tālāk tekstā!)
“Tas ir Eiropeiskais veids. Cerēt, ka izdosies tikt laukā no problēmām.
Es izvēlos grenlandisko. Tas nozīmē – ieiet sliktajā omā. Palikt savu sagrāvi zem mikroskopa un kavēties pie šī skata.
Tad, kad ir pagalam ļauni – kā tagad – es redzu savā priekšā melnu tuneli. Es dodos turp. Es nolieku malā savas labās drēbes, apakšveļu, aizsargķiveri un dāņu pasi un dodos tumsā iekšā.
Es zinu, ka nāk vilciens. Ar svinu klāta tvaika lokomotīve, kas pārvadā stronciju 90. Es eju tai pretim.
Es to varu darīt, jo man ir trīsdesmit septiņi gadi. Es zinu, ka tunelī iekšā, zem riteņiem, starp gulšņiem ir mazs gaismas punktiņš.”
Šeit runa ir par emocijām, kuras liekas tik bīstamas un iznīcinošas, it kā pretī nāktu vilciens.
Kad ir emocionāli sāpīgi, mēs instinktīvi cenšamies no sāpēm aizmukt, izvairīties, darīt kaut ko, lai tās samazinātu. Taču, ja mēs sāpēm ļaujamies, tās kādā brīdī pāriet.
Sāpēm, vientulībai, skumjām, bēdām ir ļoti svarīgi tikt uzklausītām un sadzirdētām. Labi, ja ir kāds cits cilvēks, kas var mūs uzklausīt – tuvinieks, draugs, psihologs/psihoterapeits, mācītājs, svešinieks.
*Ja jūties ļoti slikti, tad noteikti zvani uz krīzes telefonu! Es esmu par to, ka ir jāsauc palīgā, ja vajag. Jo ne jau visiem ir 37 gadi, ne visi ir Smillas jaunkundzes no grāmatas.
Svarīgi ir saprast to, ka arī Tu pats vari uzklausīt savas sāpīgās emocijas. Ļauj viņām pateikt savu sakāmo, brīvi izteikties. Kad jūti, ka negatīvas emocijas ir Tevi pārņēmušas un Tu izmisīgi centies tikt no tām vaļā, atbrīvoties, tad domās pasaki: “STOP! Es tagad uzklausīšu savas skumjas (vientulību, sēras, nomāktību u.tml.). Es ļaušu tām runāt un pateikt man visu, ko tās vēlas man pateikt.” Tad ir it kā jānostājas otrā pusē – sāpīgo emociju pusē – un jāsāk runāt to vārdā. Domās vai uz papīra. Kad tās runā, tad neierobežo tās ar saviem prātojumiem par to, ko ir labi vai slikti just, domāt. Emocijām ir ļoti vajadzīgs, lai tās tiktu pieņemtas, saprastas, ņemtas vērā, respektētas. Šis ir process, kuru var iemācīties veikt laika gaitā arvien labāk.
Es šajos Ziemassvētkos izvēlējos ko līdzīgu grenlandiskajam veidam. Mūsdienu psiholoģija to sauc par apzinātību. Lai gan es piedalījos līksmos svētkos, es kādā brīdī sajutos vientuļa. Es apstājos un apzinājos – es esmu šeit un tagad, es jūtos tā un tā, šajā brīdī manā dzīvē situācija ir šāda. Es domās it kā nofotografēju savu konkrētā brīža emocionālo realitāti un pieņēmu to. Tajā brīdī ar to pilnīgi pietika. Manā sirdī atgriezās miers.
Tomēr, ja Tu jūties tā, ka emocijas ir pārāk stipri pārņēmušas Tevi, un Tu nespēj tās uzklausīt, tad noteikti griezies pēc palīdzības!
Ja Tev liekas, ka Tev nav izejas no situācijas, kurā esi iekļuvis, tad vienmēr ir viena izeja – neko nedarīt. Tad pēc dažām dienām Tu redzēsi, ka situācija sāk pēkšņi vai pamazām sakārtoties. Jo smadzenes nogurst, drudžaini meklējot risinājumu un izeju. Kad tām ļauj dažas dienas nedaudz atpūsties un ļauties notikumu plūdumam, pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, tad arī kādā brīdī atnāk risinājums.
Bez tam ir vērts atcerēties, ka tieši šajā tumsas un vientulības laikā rodas visģeniālākā mūzika, dzeja vai citi literārie un mākslas darbi. To lieliski var izmantot, lai izpaustu sevi caur radošumu. Ķeries pie zīmuļiem, otām vai pildspalvas un bloknota, vai kāda mūzikas instrumenta. Nav obligāti uzreiz jārada pasaules līmeņa māksla. Tu vari izveidot ko interesantu kaut vai no tā, kas sakrājies Tavās mājās.
